LAT
Bites sniegā [27.11.2022]
1. dec. 2022,
Nav komentāru
Bites šobrīd "guļ". Patiesībā bites neguļ. Pie zemākas temperatūras dabā bites savelkas kamolā un cenšas izdzīvot līdz pavasarim. Ja bitenieks ir atstājis pietiekami
barību, kā arī sabarojis ar cukura sīrupu, tad visam jābūt labi. Cukuru Latvijā biškopji baro tieši uz ziemu, lai bitēm mazāk zarnās uzkrātos atlikumvielas un varētu vieglāk sagaidīt pavasari. Dažreiz, kad pavasaris iestājas vēlu, un vasarās, kad ziedu maz, var gadīties, ka pilnīgi nepieciešams piebarot bites. Manā divu gadu lielajā pieredzē vēl gan nav bijis šāds gadījums. Bet skaidris ir viens, ka bites ir jāuzmana. Atverot stropu pirmajās reizēs, var domāt, ka es jau nezinu, ko šeit daru, bet tad īstenība viss ir jāvēro. Vai mazās bites ir sadētas, vai barības pietiek, kādu laiku sola. Un tas viss jāizvērtē un attiecīgi jārīkojas.
Visi eži miegā, Visi lāči sniegā, Visas peles alās, Klusums malu malās. Zivis guļ zem ledus, Bites tur kur medus, Brūnaliņas kūtī, Leduspuķes rūtī. Tikai savā laktā Gailis augstu kaktā, Pēkšņi paceļ balsi Nemana, ka sals ir.
Negaidītā tikšanās [30.10.2022]
2. nov. 2022,
Nav komentāru
Rudens parasti ir nedaudz lēnāks ar darbiem. Prom no dravas un pa iekšu. Krāsojot stropus sanāca negaidīta tikšanās. Krāsoju un domāju, cik tad man ir brīvo stropu? Cik dēļus vajadzētu, lai salabotu tos, kas ir ar laika zobu cietuši. Gāju uz bēniņiem apskatīt grīdas stropiem. Saskaitīt. Gaisā virmoja neparasta skaņa, kas man lika saausīties. Nedaudz satrūkties, nu tā ka parasti tu nobīsties no tā, ka esi bijis visu dienu viens, un pēkšņi durvis aizcērtas vai kautkas nokrīt uz zemes, tomēr šoreiz viss bija citādi. Tas nebija nejauši nosviests āmurs :) Varbūt arī tu spēsi saskatīt.